Šī gada maijā Rumānijas pilsētā Cluj Napoca norisinājās projekts, apmācības, kurās dalībniekus iesaistīja dažādās ar Eiropas jauniešu galvaspilsētu saistītās aktivitātēs. Bija jāizstrādā dažādi piedāvājumi, pasākumu plāni un promocijas aktivitātes. Cluj Napoca 2015.gadā iegūs ES jauniešu galvaspilsētas statusu. Kokneses Jauniešu biedrību (KJB), Koknesi un Latviju projektā pārstāvēja koknesietes Eva Andriksone un Anete Baikova, kuras Internacionālajā vakarā prezentēja KJB un Latviju.
Anete
Piekritu braukt uz Rumāniju, jo man jau sen bija vēlme doties kādā vēl nebijušā piedzīvojumā. Ja godīgi, tad piekritu uzreiz, divas dienas pirms došanās ceļā. Ilgu laiku tas neprasīja, lai arī gribēju nedaudz apdomāt lēmumu, bet sapratu, ka zaudēt jau nav ko. Un parasti jau pēdējā brīdī pieņemtie lēmumi un plāni ir tie paši labākie.
Šis projekts tika apmaksāts, tā kā mūsu gadījumā dārgi tas nebija.
Eva
Piekritu braukt šajā ceļojumā, jo tas man bija kaut kas jauns. Un vēlējos zināt, kas tad īsti ir Jauniešu galvaspilsēta. Man nevajadzēja ilgu laiku, lai piekristu, apmēram, pāris minūtes un es piekritu. Uz Rumāniju tiešām nebija dārgi doties, jo viss ceļš bija atmaksāts.
Anete
Ceļš bija ilgs. Ja braucienu sākām pirmdienas rītā, tad viesnīcā bijām tikai otrdienas pēcpusdienā. Līdz Bukarestai lidojām ar pārsēšanos Frankfurtē. Tad ar taksi braucām uz dzelzceļa staciju, kur bija visai neomulīga atmosfēra, jo tas bija agrs rīts, laiks, kad par čigānu sabiedrības trūkumu tiešām nevar sūdzēties. Bet, lai nu kā, veiksmīgi tikām līdz vilcienam. Ar vilcienu braucām uz Cluj Napoca, protams tā jau nebūs Rumānija ja vilciens deviņu stundu vietā brauks desmit. Tad arī pēc garā desmit stundu brauciena bijām jau pavisam mūsu galamērķim. Stacijā mūs sagaidīja divi izpalīdzīgi puiši no projekta, kas arī mūs aizveda līdz viesnīcai. Visi projekta dalībnieki bija pieredzējuši, jo ar šādiem projaktiem jau bija darbojušies. Pārsvarā lielākā daļa dalībnieku bija savu organizāciju organizatori, tāpēc arī viņu pieredze bija daudz lielāka. Es tur biju jaunākā un visu notiekošu vēl tikai centos aptvert. Dalībnieki bija no Portugāles, Grieķijas, Krētas, Polijas, Francijas, Zviedrijas, Vācijas, Slovākijas, Slovēnijas un protams no pašas Rumānijas.
Eva
Ceļš uz Rumāniju bija nogurdinošs, jo bija tālu jābrauc. Visnogurdinošāk bija ar vilcienu, jo ar to bija jābrauc 10 stundas turp un 11 stundas atpakaļ. Labums bija tas, ka varēja pagulēt, bet īsti negribējās aizmigt vilcienā. Bija arī starpgadījums, kurš notika Bukarestes stacijā. Vilciena stacijā mūs sagaidīja divi rumāņu puiši. Viens no viņiem arī piedalījās projektā, vismaz es tā domāju, un viņa draugs. Visi bija tiešām laipni un draudzīgi.
Anete
Iepazīties un sadraudzēties bija ļoti viegli, jo visi dalībnieni bija ļoti draudzīgi, izpalīdzīgi, centās komunicēt un rast kopīgu valodu. Lai arī grūtības man sagādāja cilvēku vārdu atcerēšanās, bet tā nebija nekāda lielā problēma. Abas ar Evu sadraudzējāmies ar Dimitriju no Grieķijas, kas bija komunikabls un neiedomājami jautrs. Ar viņu to vien darījām, kā smējāmies. Joki bija par un ap visu. Īstenībā jau sadraudzējāmies ar visiem, ar citu mazāk, ar citu vairāk. Protams prezentējām arī KJB un Latviju. Tam bija domāts Internacionālais vakars, kad pārējiem dalībniekiem ļāvām degustēt līdzi paņemtos Latvijas produktus un iepazīstinājām ar pašu Latviju un mūsu organizāciju.
Eva
Es domāju, ka bija ļoti viegli iejusties. Visi bija draudzīgi un izpalīdzīgi, nebij grūti iejusties. Protams, visvairāk es pavadījiu laiku ar Aneti, to pašu, no Latvijas. Bet tā, no ārzemniekiem, vislabākās attiecības mums bija ar Dimitriju no Grieķijas.
Anete
Šī projekta laikā es ieguvu pieredzi, jaunas zināšanas par to, kas vispār ir tāda Eiropas jauniešu galvaspilsēta, iepazinu rumāņu kultūru, kā arī iepazinos ar jauniem cilvēkiem.
Man visvairāk patika projekta pēdējā diena. Līdz pusdienām izdarījām secinājumus un kopsavilkumu par projektu, un tad atlikušā dienas daļa līdz vakariņām bija brīva. Brīvo laiku pavadījām pilsētā, muzeja laukumā, kur norisinājās dažādas aktivitātes, kā piemēram, iprovizācijas teātris, bungu spēlēšana, grafitī pūšana u.c. Pēc vakariņām mums bija rumāņu vakars, kur tikām iepazīstināti ar rumāņu kultūru, dejām, dziesmām u.c.
Es labprāt vēlētos braukt vēl uz kādu citu valsti pārstāvēt KJB, jo pavadītais laiks projektā ir neizdzēšamas atmiņas, jaunas pieredzes iegūšana un valsts apskatīšana.
Eva
No projekta es ieguvu pieredzi. Mēs arī iepazinām pilsētu - Cluj, rumāņu kūltūru. Runājām un domājām kā piesaistīt cilvēkus, lai apmeklē Cluj (Eiropas jauniešu galvaspilsētu). Lai jaunieši vēlētos apmeklēt šo vietu. Patiesībā man patika visas dienas, bet visvairāk pēdējās divas. Šajās dienās varēja apmeklēt visvisādas aktivitātes, kas norisinājās pilsētā. Protams, es neatteiktos no līdzīga piedāvājuma. Tas bija ļoti interesants un neaizmirstams piedzīvojums.
Anete
Es citiem ieteiktu piedalīties šādos projektos, neslinkot un ja ir dota tāda iespēja, tad to noteikti izmantot, jo nožēlot nebūs ko!
Eva
Es ieteiktu visiem piedalīties šādos projektos. Iegūsti pieredzi, jaunus draugus, iepazīsti citu valstu kūltūras.
Paldies Kokneses novada domei, kas palīdzēja nokļūt līdz Rīgas lidostai un Kokneses tūrisma centram par prezentmateriāliem.
Vairāk par ES galvaspilsētu - http://europeanyouthcapital.org/
Rakstu sagatavoja: Kokneses Jauniešu Biedrība
Foto: Eva Andriksone, Anete Baikova
RSS Feed